Kalpošanas laiks un ko tas prasa pretī
Alumīnijs. Profils nerūsē, nepūst un neinteresē ķirmjus; pulverkrāsojums kvalitatīvā izpildījumā (60–80 µm slānis) tur 20+ gadus. Reāls konstrukcijas mūžs ir 40–60 gadi, un pirmais, kas jāmaina, būs blīvējumi un cilindrs, nevis pašas durvis.
Koks. Labas līmētas koka durvis (ozols, dižskābardis, priede ar alumīnija ārējo apšuvumu) arī kalpo 30–50 gadus, bet tikai tad, ja tās regulāri kopj. Bez atjaunota pārklājuma saules un lietus pusē krāsojums sāk plaisāt pēc 5–8 gadiem, un tālāk mitrums strādā ātri.
PVC. Godīgs mūžs ir 20–30 gadi. Baltais PVC ziemeļu pusē tur labi; tumši laminēts dienvidu fasādē vasarā sakarst līdz 60–70 °C, un ar laiku parādās vērtnes ģeometrijas problēmas, durvis "ver ciet ar celi".
Apkope: stundas gadā
- Alumīnijs: nomazgāt divreiz gadā, ieeļļot furnitūru, apmēram stunda gadā.
- PVC: tas pats, plus biežāka eņģu regulēšana.
- Koks: virsmu pārbaude katru gadu, pārklājuma atjaunošana ik pēc 3–7 gadiem atkarībā no fasādes puses, reāli 100–300 € un diena darba katrā reizē, vai divas dienas pašam.
Ja jums patīk koka durvju izskats un esat gatavs tās kopt, tas ir pilnīgi racionāls pirkums. Ja durvis gribat aizmirst uz 20 gadiem, koks nederēs.
Stingums: kur alumīnijam nav konkurentu
Elastības modulis alumīnijam ir ~70 GPa, PVC tikai ap 2,5 GPa. Tāpēc PVC profili iekšā nes tērauda armatūru, un tomēr lielām vērtnēm ar to nepietiek.
Praksē tas nozīmē: standarta izmēra (līdz ~1000 × 2100 mm) vienkāršām durvīm PVC stingums ir pietiekams. Bet tiklīdz gribas 2,3–2,4 m augstumu, platu vērtni, smagu stiklojuma paketi vai sānu gaismas. PVC vērtne sāk liekties savā svarā, blīvējumi vairs nepiegulst vienmērīgi, un pēc pāris gadiem apakšējais stūris ķer slieksni. Alumīnija vērtne 2,4 m augstumā un ar 90 kg svaru ģeometriju tur gadiem. Koks ir pa vidu: stingums labs, bet lielas vērtnes reaģē uz mitruma svārstībām.
Siltums
Šeit jāatzīst pretinieku spēks: PVC un koks paši par sevi ir siltāki materiāli. Vidusmēra PVC durvis bez pūlēm sasniedz Ud ~1,1–1,3 W/m²K, koka durvis sasniedz līdzīgi. Alumīnijam laba U-vērtība ir jānopelna ar konstrukciju, platām poliamīda termostarplikām un pildījumu, un tieši tas šķir lētu alumīnija profilu no laba. Mūsdienīgs alumīnija profils ar 34–40 mm termopārtraukumu sasniedz Ud 0,8–1,0 un klimata ziņā neatpaliek; lēts profils ar simbolisku termopārtraukumu ziemā jūs iepazīstinās ar kondensātu.
Cenu realitāte
Orientējošas gala cenas standarta izmēra ārdurvīm ar piegādi (2026. gada Baltijas tirgus):
- PVC: 700–1500 €
- Koks (rūpnieciski ražots, kvalitatīvs): 1500–3500 €
- Alumīnijs: 1100–4500 € (apakšā gatavi standarta bloki no noliktavas, augšā durvis pēc individuāla pasūtījuma)
Alumīnijs ir dārgākais sākumā. Rēķinot uz 30 gadiem ar koka pārkrāsošanas cikliem vai vienu PVC nomaiņu pa vidu, kopējās izmaksas satuvinās, bet tas ir arguments, nevis burvju formula: ja budžets ir 900 €, 30 gadu ekonomika to nemaina.
Kad alumīniju izvēlēties NEvajag
Godīgais saraksts:
- Ierobežots budžets un standarta aile. Laba PVC durvis par 900 € ir labāka izvēle nekā alumīnija durvis bez pilnvērtīga termopārrāvuma: lēts alumīnijs apvieno abu pasauļu trūkumus.
- Vēsturiska koka ēka. Autentiskās fasādēs koka durvis ir pareizā atbilde gan vizuāli, gan bieži arī pēc būvvaldes prasībām.
- Pagaidu risinājums. Ja ēku plānots pārbūvēt pēc 5 gadiem, alumīnija mūžs ir nauda vējā.
- "Siltākās durvis par jebkuru cenu" ar minimālu stiklojumu. Pilna koka durvju plātne ar to pašu U-vērtību var iznākt lētāka.
Kad alumīnijs sevi attaisno
Lielas un augstas vērtnes, daudz stikla, vējaina vai piejūras vieta, tumši toņi saules pusē, publiskas ēkas ar lielu vēršanas ciklu skaitu (alumīnija eņģes un profili testēti simtiem tūkstošu ciklu), un ikviens, kurš grib durvis uzstādīt un 20 gadus par tām nedomāt. Tas ir alumīnija lauciņš, un tur tas ir vienkārši labāks.
---
Ja alumīnijs jūsu situācijai der, konkrētos skaitļus var salīdzināt bez pārdevēja: krāsu un komplektāciju salīdzinājums un gatavo alumīnija durvju katalogs.


